Priekšvārds.
Svaigbarošanas mērķis ir nodrošināt sunim diētu, kas ir piemērota plēsējiem (gaļēdājiem). Suņa gremošanas sistēma ir paredzēta gaļas un kaulu pārstrādei. Sākot ar tā spēcīgo žokli un turpinot ar stiprajām kunģa skābēm, un īso gremošanas traktu, suns ir pilnībā aprīkots, lai sagremotu un pārstrādātu pilnīgi dabīgus, jēlus kaulus un gaļu.
Šajā rakstā netiek atrunātas konkrētas receptes kucēna svaigbarošanai vai aprakstīta svaigbarošana pati par sevi. Ar to informāciju var iepazīties rakstā par svaigbarošanas vadlīnijām. Ir jāapzinās svaigbarošana koncepts – ko dot, ko nedot, cik daudz un bieži. Vai liellops ar bietēm un olu garšo labi, vai citas ēdiena kombinācijas vienā maltītē – nav būtiski. Šeit stāstu, kā svaigbarošanu ir jāpiemēro kucēnam.
Labākais laiks, kad uzsākt suņa barošanu ar svaigu un neapstrādātu pārtiku ir kucēna vecums. Līdz ko kucēns beidz zīst mātes pienu, vari sākt to iepazīstināt ar gaļu.
Tomēr, Latvijā man ir zināmi mazāk suņu audzētāji, kuri savus vaislas suņus baro ar svaigu pārtiku, nekā tie, kuri to dara ar komerciālo barību. Visticamāk, ka šāds audzētājs arī kucēnus baro ar sauso barību vai konserviem un vēl ticamāk, ka ieteiks tev turpināt barot ar to pašu barību. Tas nozīmē, ka kucēna gremošanas sistēma nav pieradusi pie tik koncentrētas svaigās pārtikas un iepazīstināšanas procesam ir jānotiek pakāpeniski.
Kā tika noskaidrots rakstā par svaigbarošanas vadlīnijām ir divi svaigbarošanas modeļi – PMR (prey model raw) un BARF (biologically appropriate raw food). Es stāstīšu par BARF.
Lai izvairītos no liekiem riskiem, ievēro šos pamata nosacījumus:
1.Dod kucēnam tikai svaigu gaļu.
Kad dzīvnieks nomirst, tā miesa uzsāk bojāšanās procesu, jeb pūšanu. Šī procesa ietvaros gaļas patogēni laika gaitā palielinās dabiski, ja nu vienīgi tā nav sasaldēta. Saldēšana apstādina visus dabiskos procesus gaļā, bet neiznīcina tos.
Tāpēc, pēc gaļas nopirkšanas uzreiz to saldē vismaz -4 grādu temperatūrā un izlieto pāris dienu laikā.
Vecāki suņi daudz labāk uzņem šos patogēnus, bet kucēnu organisms ir daudz neaizsargātāks un tie ir jābaro ar pašu svaigāko gaļu – tādu, kādu ēstu tu pats.
2. Svaigas gaļa pareiza uzglabāšana.
Gaļu uzglabā atsevišķos nodalījumos, prom no pārējā ēdiena. Labākais gaļas uzglabāšanas veids ir daudzkārt lietojamās plastmasas kastītes ar vāku, jeb līdzņemšanas trauki vai silikona maisiņi, kurus var pasūtīt internetā un lietot vairākas reizes. Es pati gaļu uzglabāju saldētavā. Atceries, ka gaļu sunim var dot arī sasaldētu.
p.s. Atvēli suņa gaļas griešanai atsevišķu dēlīti un nazi. Pēc katras lietošanas reizes to kārtīgi nomazgā ar karstu ūdeni. Šādi tu izvairīsies no mikrobiem, kas uzkrājas dēlīša rievās un naža iegriezuma vietās.
3. Pasargā sava kucēna zobus no cietajiem kauliem.
Izvairies no lielo dzīvnieku kauliem – govis, aitas – tiem kauliem, kas ir paredzēti šo dzīvnieku svara noturēšanai. Tādi ir, priekšējo un pakaļējo ekstremitāšu garie kaulie, augšstilbs un apakšstilbs. Šo pašu dzīvnieku mazie ekstremitāšu kauli kucēnam ir piemēroti.
Baro tos kaulus, kas ir proporcionāli pašam sunim, jeb kāda izmēra dzīvnieku tas dabā spētu nomedīt.
Ribiņas ir ļoti laba izvēle jebkurā gadījumā.
4. Proteīni no vairākiem avotiem.
Kucēnam, tāpat kā pieaugušam sunim, ir nepieciešams uzņemt proteīnus no vairākiem gaļas veidiem – liellops, cūka, vista, tītars un citi.
Daži svaigbarotāji suni baro tikai ar vistas gaļu, jo tā vienmēr ir pieejama jebkurā veikalā, tomēr mūsu mērķis ir nodrošināt sunim pilnvērtīgu maltīti, tāpēc šo nosacījumu paturi prātā.
Lai būtu vieglāk menedžēt suņa proteīnu ēdienkarti, sadali vienu mēnesi pa nedēļām un katru nedēļu dod tikai vienu proteīnu avotu.
5. Vai kucēns drīkst ēst dārzeņus?
Suņi savvaļā vienmēr apēd medījuma kunģi ar visu tā saturu, kas nozīmē, ka tur esošās šķiedrvielas, minerālus, vitamīnus tiem ir nepieciešams uzņemt, tomēr, tieši tik nelielā daudzumā un jau apstrādātus. Tas nenozīmē, ka dārzeņus tev jāsāk vārīt vai cept (šajos apstrādes procesos visas vērtīgās uzturvielas pamet ballīti), lai suns to drīkstētu ēst, bet tiem ir jābūt “izgājušiem” daļu no gremošanas procesa – pašu gremošanu mutē. Mājas apstākļos šo darbību mēs atdarinām ar, piemēram, burkāna sarīvēšanu uz smalkākās rīves. Var blenderēt vai samalt, svarīgākais ir to nedod lielos gabalos. Tev var šķist, ka suns iedoto burkānu sagrauž labi, bet patiesībā, tādos kumosa apmēros, tas sunim nodara kaitējumu, jo suņa gremošanas trakts un gremošanas enzīmi (fermenti) nav pielāgoti šo produktu pilnīgai sagremošanai, jeb sasķelšanai kunģī un zarnās. Līdz ar to, no šāda burkāna tavs suns neuzņems nevienu no uzturvielām. Burkāns bezmērķīgi tiks izvadīts no organisma ārā + radīs papildus slogu gremošanas trakai, kas, biežu atkārtojumu rezultātā, var novest pie gremošanas traucējumiem.
Ja dārzeņu, augļu, ogu un citu zaļumu tēma tev sākumā sagādā uztraukumu – vai ir par daudz vai ir par maz, kā pareizi dot? – neuztraucies, uzsākot svaigbarošanu var iztikt arī ar liellopa kunģi, kurā atrodas visas nepieciešamās uzturvielas.
Barojot kucēnam kunģi vai “whole prey”, jeb pilnīgi viss medījums (ar visām iekšām, asinīm, ādām, spalvu, nagiem, orgāniem, acīm u.t.t.), piemēram, veseli truši un zivis, nodrošinās to, ka tavs kucēns uzņems pilnīgi visas uzturvielas. Šis modelis ir sākumā minētais PMR (prey model raw), ko reti, kurš var atļauties ikdienā, tāpēc mēs parastie izmantojam labumus no augu valsts produktiem.
Svarīgi!
Augu valsts produkti no visas maltītes kopumā drīkst sastāvēt tikai 10% un ne vairāk. Atceries, ka pat priekšlaicīgi pārstrādāti tie lielā daudzumā ir slogs suņa gremošanas traktam, aknām un nierēm (filtra orgāni). Vēl, suns nedrīkst ēst visus augļus, dārzeņus, riekstus (!!!) un ogas. Par to, ko drīkst un nedrīkst dot, lasi rakstā par svaigbarošanas vadlīnijām.
6. Kā sagatavot un servēt maltīti kucēnam.
Gaļas gabalus negriez mazus. Ja gaļa un kauls vai skrimslis tiek sagriezti mazākos gabalos var iestāties risks, ka kucēns tos nekošļās un norīs uzreiz, bez dabiskas to “izjaukšanas” mutē.
3 mēnešus jauns labradora kucēns ir spējīgs norīt veselu vistas spārna augšējo daļu, tāpēc drošāk ir tam dot veselu spārnu. Nopirkto vistas muguru nevajag sacirst 3 daļās, dod visu uzreiz, tādējādi suns iemācīsies, ka kauli un skrimšļi pirms norīšanas ir jāsadala mazākās daļās pašam.
Neielenc kucēnu, kamēr tas ēd. Ideja šajā – lai izvairītos no instinktīvas gaļas rīšanas lielos gabalos. Kucēns visticamāk vēl nesaprot, ka ēdienu tam negrasies atņemt, tāpēc drošības pēc to norīs ātri.
7. Pietiekami daudz kauli un skrimšļi.
Kucēna maltītei ir jāsastāv vismaz no 10% kaula. Suns, kas ēd pietiekami daudz kaulus radīs stingras konsistences izkārnījumus. Tas, kas par maz – šķidra vēdera izeja, kas ilgstoši nodara lielu kaitējumu suņa veselībai, jo bojā kunģa un zarnu vidi, un var radīt nopietnu zarnu iekaisumu un izjauc zarnu mikrofloras darbību.
*par daudz orgānu gaļas arī izraisīs šķidru vēdera izeju (maltītē tai ir jābūt 10%). Ja suņa vēdera izeja ir pārāk cieta, viss ticamāk tu tam baro pārāk daudz kaulus, jeb kalciju.
Kucēni ļoti ātri aug un attīstās, lai tam neveidotos locītavu problēmas un citi nepatīkumi, kalcijs tā diētā ir ārkārtīgi svarīga sastāvdaļa.
8. Atļauj kucēnam ēdienu košļāt un grauzt.
Nav viennozīmīgi teikts, ka malta gaļa ir slikta. Tā tas noteikti nav, bet pārsvarā sunim ir jādod košļāt un plēst, un grauzt veseli gabali.
Ir pilnīgi pieļaujami savu 8 nedēļas jauno kucēnu barot ar jau samaltu kunģi (tā konsistence ir stingra un gumijaina), bet pēc šī vecuma atļauj tam pašam tikt galā ar gaļu.
9. Ūdens.
Suņi, kurus baro pēc svaigbarošanas metodēm dzer ievērojami mazāk ūdeni, nekā tie, kuri tiek baroti ar komerciālo barību. Kas ir loģiski. Svaigā pārtikā jau ir daļa ūdens. Tomēr, ūdenim joprojām ir jābūt vienmēr pieejamam un svaigam.
10. Cik liela porcija ir jādod kucēnam?
Internetā ir pieejamas daudz un dažādas tabulas, kurās norāda, cik lielu porciju jādod kucēnam attiecīgajā vecumā, bet ar suņiem ir tāpat kā ar cilvēkiem. Mēs katrs esam atšķirīgs. Iesaku tev pašam saprast, cik liela porcija ir nepieciešama, vadoties pēc vidējiem rādītājiem, bet pielāgojot tos reālajai situācijai.
Tev ar rokām ir jājūt kucēna ribas, bet tās nedrīkst būt redzamas ar aci. Kucēnam ir jābūt viduklim. Pārāk liels svars uzliek pārāk lielu slodzi uz tā ekstremitātēm un var veidoties locītavu problēmas.
Viegls veids, kā noteikt porcijas izmēru. Kucēns ir jābaro:
1. Viena porcija sastāv no 2%-3% no tā pieauguša suņa svara attiecīgajam dzimumam. Šķirnes suņiem vidējais svars ir noteikts šķirnes standarā, kuru tu vari atrast šeit: standarts. Meklētāja laukā ievadi šķirnes nosaukumu. Rezultātā tev parādīs lejupielādējamus pdf dokumentus 3 vai 4 valodās. Tev priekšā jau esmu parādījusi, kā izskatās šie dokumenti sibīrijas haskiju standartam.
2. Ja suns ir bežšķirnes pārstāvis, tad vienkārši baro to 10% no tā šī brīža svara. Mājas apstākļos to noteikt vari tu pats. Vieglākais un efektīvākais veids – paņem kucēnu rokās un uzkāp uz svariem. Pēc tam uzkāp tikai tu pats. Starpība – kucēna svars. To atkārto katru nedēļu.
Resni kucēni.
Kucēnus, kuri tiek baroti ar svaigbarošanas metodēm mazāk ticams, ka būs resni un vairāk ticams, ka apstāsies ēst, kad vēders būs pilns, nekā tie, kas tiek baroti ar komerciālo barību. Vienkārši, seko līdzi kucēna viduklim un nepieciešamības gadījumā samazini porciju.
Tievi kucēni.
Ja tev liekas, ka tavs kucēns ir pārāk tievs, atturies tam dot ēst, cik vien lien iekšā. Pastāv iespēja, ka viņam ir zarnu tārpi. Kucēns ir regulāri jāatārpo. Dodies pie sava vetārsta, kur varēsi iegādāties tā svaram atbilstošas prettārpu tabletes. Vienmēr pārbaudi izrakstīto preperātu drošību. Šobrīd par veselībai kaitīgām ir atklātas – Braveco, Nextgard un Simparica. Atzinumu vari izlasīt šeit: kaitīgie prettārpu un pretblusu preperāti.
11. Cik bieži kucēns ir jābaro?
Līdz 3 mēnešu vecumam – 4 reizes dienā.
Līdz 6 mēnešu vecumam – 3 reizes dienā.
Līdz gada vecumam – 2 reizes dienā.
*Pieaugušu suni var barot 1 reizi dienā.
Starp ēdienreizēm ieturi 3-4 stundu intervālu.
Šie nav striki nosacījumi. Ja tavs kucēns vēlās ēst tikai 2 reizes dienā, tad sadali tā porciju tikai uz divām reizēm. Arī tas ir pilnīgi normāli.
12. Visbeidzot, kā pareizi uzsākt svaigbarošanu.
Nesāc ar pilnībā sabalansēta ēdiena izkārtošanu trauciņā. Suns pie svaigās pārtikas ir jāpieradina, kas ir rezultāts no paaudzēs dotās komerciālās barības.
Sāc ar viena veida proteīna avotu. Piemēram, pirmo nedēļu baro tam tikai tītaru. Otro nedēļu liellopu un tā tālāk. Sāc ar mazākām porcijām un pakāpeniski tās palielini ar katru nākamo maltīti.
Tavam kucēnam ir nepieciešama produktu daudzveidība, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un sabalansētu maltīti, tomēr šis pieradināšanas periods tā veselībai neko ļaunu nenodarīs.
13. Atrodi, kādu personu vai grupu, kas arī savus suņus baro ar svaigbarošanu. Ir vērtīgi apmainīties ar viedokļiem un labākajām gaļas tirdzniecības vietām.
Lai labi garšo!
