Vairums suņi visu dzīvi pavada ēdot viena veida barību, no vienveidīgām izejvielām. Tāda stingri ieturēta konsekvence varētu šķist, kā laba un stabila diēta, tomēr tieši proteīnu, jeb olbaltumvielu rotācijai ir vairāki ieguvumi.
Maltīte, kas negarlaiko
Dienu no dienas ēst vienu un to pašu ir apnicīgi un arī suņi novērtē, ja to bļodiņās parādās dažādas izcelsmes gaļa. Tā vienkārši ir garšīgāka un interesantāka dzīve.
Izveido stipru suņa gremošanas un imūno sistēmu
Tikai viena olbaltumvielu avota diēta var izraisīt alerģiju, pārtikas nepanesamību, ko ļoti daudz var novērot suņiem, kas visu laiku tiek baroti ar viena veida komerciālo barību. Variējot ar olbaltumvielu avotiem, samazinās iespēja uz alerģisku reakciju pret viena veida gaļu. Tāpat, kā suņa gremošanas traktam ir jāsaņem dažādas izcelsmes labvēlīgās baktērijas, kas uzlabo barības sagremošanu. Tas viss stiprina suņa imūnsistēmu un palielina gremošanas trakta toleranci pret uztura izmaiņām.
Fleksibilitāte un iespēja ietaupīt
Ja suns ir radis ēst dažāda veida produktus, tas atvieglo visu – sākot no ceļošanas un beidzot ar iepirkšanos. Ceļojumu laikā laba svaigbarotāju opcija ir “Freeze dried” barība, ko iespējams iegādāties specializētajos svaigbarošanas veikalos. Šādu barību var ilgi uzglabāt un uzturvērtības ziņā tā ir tuvu svaigai gaļai.
Iepērkoties bieži vien lētākie gaļas gabaliņi ir tie, ko vairums suņu saimnieki savā uzturā nelieto, bet sunim tie ir lieliski piemēroti – liellopa plaušas, vistu kakli, tītara muskuļkuņģi, liellopa trahejas, cūku kājas, liellopa astes, cūku ausis un citas nepopulārās dzīvnieku daļas būs ievērojami lētākas par steika vai filejas gabaliem.
Olbaltumvielas un aminoskābes
Olbaltumvielas ir sarežģīti slāpekļa savienojumi ar lielu molekulmasu, kas sastāv no oglekļa, ūdeņraža, skābekļa un slāpekļa. Dažu olbaltumvielu struktūrā ir arī fosfors un sērs. Visas šīs komponentes ir ķīmiski saistītas, veidojot dažāda veida atsevišķus proteīnus, kuriem piemīt dažādas īpašības. Tie atšķiras, kā no viena auda uz otru, tā no viena dzīva organisma uz otru. Olbaltumvielas pēc to lieluma un sastāva ir krietni sarežģītākas par taukiem un ogļhidrātiem. Gaļas olbaltumvielu komponentu procentuālais daudzums dažādos gaļas veidos ir ļoti atšķirīgs.
*Marangoni F, Corsello G, Cricelli C, Ferrara N, Ghiselli A, Lucchin L, Poli A. Role of poultry meat in a balanced diet aimed at maintaining health and wellbeing: An Italian consensus document. Food and Nutrition Research. 2015 Jan 1;59(1):27606
Šajā tabulā ir izvēlēti daži gaļas veidi un to uzturvielu sastāvs.
*Pereira PM, Vicente AF. Meat nutritional composition and nutritive role in the human diet. Meat Science. 2013 Mar 1;93(3):586-592
*Sinclair A, Mann N, O’Connell S. The Nutrient Composition of Australian Beef and Lamb. RMIT: Melbourne; 1999
Aminoskābes kalpo par olbaltumvielu celtniecības elementiem. Gaļas uzturvērtību var mērīt pēc aminoskābju klātbūtnes. No zināmajām 192 aminoskābēm tikai 20 tiek izmantotas olbaltumvielu veidošanā. No šīm 20 aminoskābēm – 8 tiek uzskatītas par neaizvietojamajām aminoskābēm, jo organisms pats tās nespēj saražot un tās ir jāuzņem ar uzturu. Atlikušās 12 aminoskābes organisms var saražot pats, bet tikai tad, ja uzturā tiek uzņemtas komponentes, kas šīs aminoskābes veido.
Šajā tabulā ir attēlotas neaizvietojamās aminoskābes trīs dažādos gaļas veidos. 
*Sinclair A, Mann N, O’Connell S. The Nutrient Composition of Australian Beef and Lamb. RMIT: Melbourne; 1999
*Mahan DC, Shields RG Jr. Essential and nonessential amino acid composition of pigs from birth to 145 kilograms of body weight, and comparison to other studies. Journal of Animal Science. 1998;76(2):513-521
Var novērot, ka dažādiem dzīvniekiem un pat dažādām tā daļām ir atšķirīgs sastāvs. Barojot suni tikai ar viena veidu gaļu nav iespējams nodrošināt pilnībā sabalansētu uzturu, tāpēc ir ieteicams variēt ar dažādas izcelsmes gaļām.
Olbaltumvielu rotācijas periodi
Lai nenošautu greizi ar produktu daudzveidību un sasniegtu svaigbarošanas mērķi – sabalansēts uzturs, nepieciešama sistemātiska pieeja, ar ko, cik daudz un cik ilgi tu baro savu suni. Pastāv vairāki veidi, jeb laika nogriežņi, kuros veikt produktu rotāciju. Tālāk nosaukšu, manuprāt, ērtākos no tiem.
Pirmais veids – katru mēnesi pamatā barot vienu olbaltumvielu avotu. Vēlamais kopējais skaits ir sākot no 3 dažādiem olbaltumvielu avotiem, tātad 3 dažādi dzīvnieki. Tas nozīmē, ka 3 mēnešu laikā ir noslēdzies viens proteīnu cikls un to atkal jāatkārto. Manuprāt, šis ir varētu būt diezgan garlaicīgs ēšanas veids, bet varbūt, kādam sunim tieši šādi patīk labāk.
Otrs veids – katru dienu mainīt olbaltumvielu avotu, tas nozīmē, ka katru dienu pamatā suns apēdīs viena veida muskuļgaļu un nākamajā saņems jau citu. Piemēram, pirmdienā suns ēd vistu, otrdienā liellopu, trešdienā cūku, ceturtdienā tītaru, piektdienā pīli, sestdienā trusi, svētdienā zivis un tā uz riņķi.
Trešais veids, kas ir arī man iecienīts – katru nedēļu balstīt vienā olbaltumvielu avotā. Mēnesi sadala apmēram četrās nedēļās un katrā no šīm nedēļām suns pamatā saņem viena veida dzīvnieka gaļu. Piemēram, pirmā nedēļa ir vista, otrā nedēļa ir liellops, trešā nedēļa ir cūka un ceturtā nedēļa ir jauktā tipa nedēļa, kurā suns saņem visus trīs gaļas veidus. Tas gan nenozīmē, ka suns vienu nedēļu pārtiek tikai no vistas vai liellopa, tiek rotēta tieši maltītes pamata komponente – muskuļgaļa.