Iemesli, kāpēc katrs suņa saimnieks izlemj dot sunim svaigu pārtiku var atšķirties. Vairumam šī soļa speršana tiek pamatota ar suņa veselības uzlabošanu, bet es atļaušos klāt vēl pielikt arī labsajūtas celšanu. Nevar noliegt, ka veselīgi funkcionējošs ķermenis pozitīvi atsaucas uz smadzeņu darbību un pašsajūtu.
Rakt var dziļi, bet te svarīgākie pieturpunkti un par pārējo varam diskutēt privāti.
- Spīdīgāks kažoks
- Veselīgāka āda
- Tīrāki un izturīgāki zobi
- Spēcīgāka žokļa muskulatūra
- Vairāk enerģijas
- Mazāks izkārnījumu daudzums
- (un mans mīļākais) veselīga zarnu vide – vesels suns
Te paskaidrošu plašāk. Lielākā daļa komerciālās suņu pārtikas ir pagatavota, jeb ekstrudēta (process – ekstrūzija). Tās rezultātā rodas sausie graudiņi, kuri lielākoties tiek iegūti no cietes saturošām pārtikas izejvielām. Nu, graudaugi, ir spilgts piemērs. Protams, ir cilvēki, kas suņus baro ar rīsu putrām un uzskata, ka tas ir normāli, bet vispār tas nav normāli. Par pārstrādes procesiem turpinot, tad, kad ciete ir piedzīvojusi ekstrūziju, tai seko dekstrinizācija, kas ir karsēšana ūdenī. Dekstrinizēta ciete ir tā, kas suņu barību padara cietu un kraukšķīgu. Neviena uzturviela nav tik spēcīga, lai izdzīvotu šādu pārstrādes procesu un saglabātu tās vērtību.
Kas būtiski, šāda barība neatbalsta pareizo zarnu baktēriju veidošanos. Viens no piemēriem, suņu ādas slimība – dermatīts. Ko izārstēt var, vienkārši nomainot suņa barošanu no sausās uz svaigo. Neapstrādāts uzturs veicina veselīgāku zarnu mikrofloru un darbojas saskaņā ar suņa metabolismu. Suņa zarnas ir suņa imunitāte, veselīgums un labsajūta.
Noteikti esi ievērojis, ka uz komerciālās pārtikas paciņām tiek lepni paziņots, ka šī barība ir “grain free” vai “low grain”. Graudaugu nenosaukšana vārdā atļauj izspēlēt pāris mārketinga trikus, bet, ja runa ir par komerciālo barību tad lielākais ļaunums tajā ir ciete, vienalga, no kāda produkta tā ir nākusi. Ciete ir ciete un tā ir pilnīgi visās sausajās barībās – kādreiz palasi paciņas sastāvu un nē, ne to, kas murgainā latviešu valodā iztulkots, bet to, kas apakšā paslēpies angļu mēlē. Meklē vārdu “starch”, ja ražotājs būs bijis godīgs.
Sausā barība, kurā izmantots zirņu proteīns, saldais kartupelis vai kvinoja nav mazāk vainīga par kviešos vai kukurūzā balstītu barību. Cieti var iegūt no ļoti daudziem produktiem.
Pārtikas pagatavošana maina uzrtuvielas gatavā produktā un ne uz to labāko pusi. Jebkura veida siltuma pievienošana pagatavošanas procesā (ir arī sasaldēšana, ja nu tu prāto), piemēram, cepšana, vārīšana, sautēšana izsauc procesu, ko dēvē par proteīnu denaturāciju. Labs piemērs tam ir olas vārīšana. Uzvārīta ola paliek cieta un nu nekādā veidā to nevarētu dabūt tās sākotnējā šķidrajā stāvoklī. Tā ir de – naturācija. Denaturācija. Tās proteīni tika denaturēti. ok.
Jā, vārītā olā arī ir labas uzturvielas, bet jēlā to ir vēl vairāk. Ne tikai proteīni jēlā produktā ir vairāk, bet tajos ir atrodami arī dabiskie gremošanas enzīmi (fermenti) un daudzas labvēlīgas baktērijas, kas tieši atsaucas uz zarnu mikrofloras pareizu darbību. Pats labākais, ka to uzturvērība nav nekādā veidā ietekmēta ar siltuma pārstrādes procesiem.
Vēl viens labs veids, kā izvairīties no zarnu mikrofloras bojāšanas – nelieto antibiotikas pie katras izdevības. Antibiotikas ir spēcīgs preparāts, kas iznīcina visas baktērijas, tostarp arī labās un vajadzīgās. Mūsu pasaule bez baktērijām būtu neiedomāja. Šim tematam ir veltīta lieliska grāmata, ko es tev ieteiktu izlasīt, lai uzzinātu vairāk par baktēriju labvēlīgo ietekmi – The Mind-Gut Connection: How the Hidden Conversation Within Our Bodies Impacts Our Mood, Our Choices, and Our Overall Health
By Mayer.
Kā vienu no pārtikas uzglabāšanas metodēm, ko izmanto svaigbarošanā ir “freeze dried” metode, jeb kaltēšana sasaldējot – saglabājot maksimālo produkta uzturtuvērtību . Šāda metodi pārtikas uzglabāšanai izmantoja jau Otrajā pasaules karā. Aparāts, ar ko to var panākt ir ļoti dārgs, kā arī jau gatavs produkts ir krietni dārgāks par ekvivalentu – svaigu gaļu.
Strādā īsumā šādi – no pārtikas produkta tiek izņemts viss mitrums ar stipru vakuumu. Šādi pārstrādātā produktā uzglabājās visi proteīni, vitamīni, dabiskie gremošanas enzīmi u.c. Tomēr, ūdens nav nekas slikts un uzņemot to ar svaigu pārtiku, suns ikdienā dzers krietni mazāk. Tas vairāk ir uzglabāšanas jautājums.
Šeit tikai stāsts no manas pieredzes un to, kā es to visu redzu. Sauc mani par hipiju, bet uzskatu, ka ēšana nav tikai tīri fizisks process, tas nes arī emocionālu guvumu.
Pilnībā atbalstu teoriju, ka gaļas plēšana, plosīšana, rīšanas gabalos suņu smadzenēs izsauc laimes hormonu endorfīnu aktīvu darbību. Tāpat, kā jau augstāk noskaidrojām, ka svaigā pārtikā ir augstvērtīgākas uzturvielas, tātad enerģētiskā vērtība ir lielāka.
Gribu uzsvērt, ka svaigbarošana nav modes tendence. Tiesa, šobrīd visi meklē dabiskākos veidus gan ēšanā, gan higiēnā, bet fun fact – svaigbarošana atkārtoti savu uzvaras ceļu sāka iet 1993. gadā (visu vēsturi vari lasīt šeit – svaigbarošanas aizsākumi ), kas ir veselus 26 gadus atpakaļ. Paveca modes tendence. Tomēr, tās galvenais dzinulis ir tieši suņa veselība.
Paldies, ja izlasīji.
Neaizmirsti sekot Miškai, Morai un Mačiko. Viņām ir savs instagrama profils ThreeWolfPack un facebook lapa PilsētasĶepas